Eiropas Savienība nesen ir ieviesusi jaunus noteikumus, kuru mērķis ir novērst naudas atmazgāšanu, izmantojot kriptovalūtas.
Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi jaunu tiesību aktu projektu, kura mērķis ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, izmantojot kriptovalūtas. Tiesību akti nosaka 1000 eiro (1083 ASV dolāru) ierobežojumu anonīmiem kriptovalūtu pārvedumiem, kā arī ierobežo skaidras naudas darījumus līdz 7000 eiro (7585 ASV dolāriem).
ES mērķis ir novērst naudas atmazgāšanu un teroristu finansēšanu, ierobežojot anonīmus kriptovalūtu pārskaitījumus un skaidras naudas darījumus. Šis solis ir nozīmīgs solis, lai nodrošinātu finanšu darījumu drošību un drošumu ES.
Jaunpieņemtie teksti pieprasa lielāku kriptovalūtu pārvaldītāju pārredzamību un atbilstību, kā arī klientu identitātes, aktīvu un uzņēmuma kontroles pārbaudi.
Tādām struktūrām kā bankas, nekustamo īpašumu aģenti un augsta līmeņa profesionālie futbola klubi savā darbības jomā ir jānosaka konkrēti riski, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, un jāziņo par šo informāciju centralizētam reģistram.
Eiropas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestāde (AMLA) tika izveidota 2022. gada jūnijā, lai nodrošinātu noteikumu izpildi. Emīls Radevs, AMLA līdzreferents, uzsvēra ciešas koordinācijas nozīmi starp jauno iestādi un valsts uzraudzības iestādēm, kā arī riskantāko finanšu uzņēmumu un kriptovalūtu pakalpojumu sniedzēju tiešo uzraudzību, kas strādā vairākās dalībvalstīs.
Eiropas Banku federācija (EBF) ir ierosinājusi trīs līmeņu digitālā eiro modeli, kas ietver Eiropas Centrālo banku un divus nozares līmeņus.
Pirmais nozares līmenis mijiedarbotos ar Vienoto eiro maksājumu zonu, bet otrais, kas pazīstams kā "Nozares B līmenis", tiktu izstrādāts un pārvaldīts privātajā sektorā. Priekšlikuma mērķis ir izveidot sistēmu, kas būtu gan pieejama, gan uzticama visiem lietotājiem.
Tomēr Eiropas Savienības kriptovalūtu tirgus (MiCA) regula ir atlikta līdz 2023. gada aprīlim, lai pieņemtu galīgo lēmumu. Šī kavēšanās uzsver izaicinājumus, ar kuriem saskaras politikas veidotāji, regulējot strauji mainīgo kriptovalūtu pasauli.
Tā kā digitālā ekonomika turpina augt, ir svarīgi, lai politikas veidotāji sadarbotos, lai izveidotu tiesisko regulējumu, kas aizsargā patērētājus, vienlaikus veicinot inovāciju un izaugsmi.
