Dažās dienās klusums izklausās skaļāk par tirgus kritumiem. Grafiki turpina kustēties, bet iekšā… viss stāv nekustīgi. Es esmu apkārt aplūkots ar skaitļiem — svečēm, signāliem, peļņu, zaudējumiem — tomēr mana sirds klusībā ilgojas pēc saistības. Ne tikai ar tirgu… bet ar kādu patiesu cilvēku.
Es neesmu tikai tirgotājs.
Es esmu cilvēks ar emocijām, sapņiem un traumām.
Kāds, kam nepieciešama ne tikai zaļā svece — bet arī siltas ziņas, kas saka: „Kā Jūs šodien jūtaties?”
Šis tirgus krišana un atkal paceļas. Varbūt dzīve strādā tā pašā veidā.