⚠️🇪🇺 SAGLABĀJIET MIERS UN NESTEIKSTIE NAUDU BCE IETEIKUMI PAR NENOTURĒŠANU SKAIDRĀ NAUDĀ KRĪŽU LAIKOS 🇪🇺⚠️
Par Eiropas Centrālās bankas prezidentes Kristīnes Lagardas runu attiecībā uz iespējamām krīzēm, es atgādinu, kāds ir bijis paziņojums eiropiešiem no Centrālās bankas.
Eiropas Centrālā banka (ECB) nesen izsludināja svarīgu brīdinājumu: eiropiešiem vajadzētu sākt krāt pietiekamu skaidras naudas daudzumu, lai segtu vismaz 72 stundu pamata izdevumus.
Šis ieteikums, kas ietverts maksājumu sistēmu noturības ziņojumā, nenāk no tūlītēja brīdinājuma, bet gan no nepieciešamības sagatavoties ekstremālu krīžu scenārijiem, piemēram, digitālajiem izslēgumiem, kiberdraudiem vai banku krīzēm, kas varētu bloķēt elektroniskos maksājumus.
Šādās situācijās skaidra nauda paliktu par vienīgo uzticamo veidu, kā iegādāties pirmās nepieciešamības preces, piemēram, pārtiku, medikamentus un degvielu.
ECB uzsver, ka Eiropa ir stipri atkarīga no digitālajiem maksājumiem, taču aicina nenovērtēt par zemu skaidras naudas nozīmi kā drošības spilvenu ārkārtas situācijās.
Ieteikums paredz summu no 70 līdz 100 eiro katram ģimenes loceklim kā skaidras naudas ārkārtas fondu, ko turēt mājās.
Šis norādījums izskatās kā atzīšana par digitālo infrastruktūru ievainojamību, uz kurām balstās Eiropas ekonomika, īpaši sistēmiskas krīzes laikā.
ECB, pat veicinot digitālā eiro projekta izstrādi, sūta skaidru signālu: šis digitālais nākotnes redzējums ir trausls un var nedarboties ārkārtas situācijās.
Bažīgākie scenāriji ietver elektriskos izslēgumus, plaša mēroga kiberdraudus un ģeopolitiskos riskus, piemēram, karus.
Tāpēc ECB aicinājums ir ziņojums, lai informētu un sagatavotu iedzīvotājus iespējamām grūtībām, kas var ierobežot piekļuvi elektroniskajai naudai vairākas dienas.
Pamatā ECB ieteicams nepaļauties tikai uz digitālo, bet būt gataviem izmantot skaidru naudu smagas krīzes gadījumā.
#Europe #BCE